Neliela muižiņas koka ēka ar kolonādi. Ēka pārveidota, ar žogu sadalīta starp diviem īpašniekiem. Katra daļa izskatās savādāka. Viena daļa saglabājusi senatnīgumu, otra nokrāsota spilgti dzeltena.
Adrese: Rīga, Eiženijas iela 20/22
02.06.15
Gestenmeiera muiža
Neliela muižiņas koka ēka ar kolonādi. Ēka pārveidota, ar žogu sadalīta starp diviem īpašniekiem. Katra daļa izskatās savādāka. Viena daļa saglabājusi senatnīgumu, otra nokrāsota spilgti dzeltena.
Adrese: Rīga, Eiženijas iela 20/22
Kārļa Zāles Inčukalna māja "Atvasītes"
Šī ir Kārļa Zāles Inčukalna māja
"Atvasītes". Pirmais iespaids atbaidošs, jo ieejot pa neesošajiem
vārtiem liekas, ka tur no vecā vairs nekas nav palicis.
Māja atrodas priežu meža ielokā Krustiņu kalnā, ko
dēvēja arī par Aktieru kalniņu, jo tur vasaras atvaļinājumu pavadīja izcilie
latviešu teātra mākslinieki Anta Klints, Alfrēds Antmanis Briedītis, Ella
Jēkabsone, Lilija Ērika, Ludmila Špīlberga. Par aizgājušajiem labajiem laikiem
šobrīd palicis maz liecību, vairāku logu rūtis – izsistas.
Savulaik žurnālā "Atpūta" Krustiņu kalnu dēvēja par Latvijas Holivudu. Šeit dzīvojošie mākslinieki ar vērienu gan strādāja, gan izklaidējās. Vasarās galvaspilsētas aktieri Inčukalnā uz improvizētas skatuvītes iestudēja teātra izrādes, kurās paši spēlēja galvenās lomas, bet vietējie iedzīvotāji piedalījās masu skatos.
Tas bijis liels notikums – spēlēt kopā ar profesionāliem aktieriem. Vēlāk, pēc kara, tie mākslinieki, kuri neizbrauca no valsts – operas solisti, mūziķi un aktieri – pulcējās Annas Ludiņas mājās, kur šodien zaļo viņas iekoptais "Mākslinieku dārzs".
Savulaik žurnālā "Atpūta" Krustiņu kalnu dēvēja par Latvijas Holivudu. Šeit dzīvojošie mākslinieki ar vērienu gan strādāja, gan izklaidējās. Vasarās galvaspilsētas aktieri Inčukalnā uz improvizētas skatuvītes iestudēja teātra izrādes, kurās paši spēlēja galvenās lomas, bet vietējie iedzīvotāji piedalījās masu skatos.
Tas bijis liels notikums – spēlēt kopā ar profesionāliem aktieriem. Vēlāk, pēc kara, tie mākslinieki, kuri neizbrauca no valsts – operas solisti, mūziķi un aktieri – pulcējās Annas Ludiņas mājās, kur šodien zaļo viņas iekoptais "Mākslinieku dārzs".
No verandas
puses iespējams nedaudz iztēloties, kā mākslinieks šeit vadīja sava mūža
pēdējos mēnešus, sēžot uz speciāli viņam izgatavota krēsla, kurā varēts gan
sēdēt, gan gulēt, tam bijuši piebūvēti dažādi plauktiņi, lai viss ir pa rokai.
Ēkas kreisajā pusē var saskatīt ziemas verandu un aiz mājas – vasaras verandu, par ko atmiņās stāsta Inčukalnā dzīvojošā Ziedone Sērmūkše. Skaistās senās ēkas priekšpusē un labajā pusē uzceltas vairākas piebūves, uz kuru prasto padomju laika “uz ātru roku” stilu pat skatīties negribas, tāpēc acis momentā veras uz augšu un apstājas pie jumta. Arī tas šķiet oriģinālais, un tam sen vajadzīgs remonts. Šķiet, ka mājās neviens nedzīvo, taču mājai esot īpašnieks – kāds Roberts Beķeris.
Tēlnieks, profesors Kārlis Zāle "Atvasītēs" dzīvoja kopā ar sievu un audžumeitu Saskiju. Par to, kā noritēja dzīve viņu mājās, ir saglabājušās Ziedones Sērmūkšes atmiņas. 1939. gada vasarā Ziedonei varēja būt astoņi gadi, kad viņa iepazinās ar Zāles audžumeitu Saskiju. Abas meitenes sadraudzējās un bieži ciemojās viena pie otras.
"Profesora ģimene apdzīvoja plašu, moderni iekārtotu divstāvu namu, vienīgi mēbeļu tajā bija pamaz, lielākā daļa – skapji, bufetes, vitrīnas, - bija iebūvētas sienās," atceras Ziedone Sērmūkše. "Augšstāvā atradās vairākas guļamistabas, garderobes istaba, Saskijas istabiņa ar balti lakotām mēbelēm un "Zaptes kambarītis"- neliela telpa, kur uzglabāja konservējumus, kompotus un ievārījumus.
Apakšstāvu aizņēma ērta virtuve ar milzīgu, spoži niķelētas margas apjoztu plīti. Gaitenis ar kāpnēm uz otro stāvu, lielā zāle, profesora atpūtas un vēl kāda istaba, un divas verandas. Tā sauktā vasaras veranda, no kuras var iziet dārzā, un stiklotā ziemas veranda, caur kuru var iziet uz vaļējo terasi. Šajā ziemas dārzā bija ļoti daudz pabeigtu un pusgatavu, ar audeklu pārklātu skulptūru. Skulptūras bija saliktas uz palodzēm, un uz grīdas, cieši cita citai blakus.
Ēkas kreisajā pusē var saskatīt ziemas verandu un aiz mājas – vasaras verandu, par ko atmiņās stāsta Inčukalnā dzīvojošā Ziedone Sērmūkše. Skaistās senās ēkas priekšpusē un labajā pusē uzceltas vairākas piebūves, uz kuru prasto padomju laika “uz ātru roku” stilu pat skatīties negribas, tāpēc acis momentā veras uz augšu un apstājas pie jumta. Arī tas šķiet oriģinālais, un tam sen vajadzīgs remonts. Šķiet, ka mājās neviens nedzīvo, taču mājai esot īpašnieks – kāds Roberts Beķeris.
Tēlnieks, profesors Kārlis Zāle "Atvasītēs" dzīvoja kopā ar sievu un audžumeitu Saskiju. Par to, kā noritēja dzīve viņu mājās, ir saglabājušās Ziedones Sērmūkšes atmiņas. 1939. gada vasarā Ziedonei varēja būt astoņi gadi, kad viņa iepazinās ar Zāles audžumeitu Saskiju. Abas meitenes sadraudzējās un bieži ciemojās viena pie otras.
"Profesora ģimene apdzīvoja plašu, moderni iekārtotu divstāvu namu, vienīgi mēbeļu tajā bija pamaz, lielākā daļa – skapji, bufetes, vitrīnas, - bija iebūvētas sienās," atceras Ziedone Sērmūkše. "Augšstāvā atradās vairākas guļamistabas, garderobes istaba, Saskijas istabiņa ar balti lakotām mēbelēm un "Zaptes kambarītis"- neliela telpa, kur uzglabāja konservējumus, kompotus un ievārījumus.
Apakšstāvu aizņēma ērta virtuve ar milzīgu, spoži niķelētas margas apjoztu plīti. Gaitenis ar kāpnēm uz otro stāvu, lielā zāle, profesora atpūtas un vēl kāda istaba, un divas verandas. Tā sauktā vasaras veranda, no kuras var iziet dārzā, un stiklotā ziemas veranda, caur kuru var iziet uz vaļējo terasi. Šajā ziemas dārzā bija ļoti daudz pabeigtu un pusgatavu, ar audeklu pārklātu skulptūru. Skulptūras bija saliktas uz palodzēm, un uz grīdas, cieši cita citai blakus.
Arī sava mūža pēdējās stundas 1942. gada 19. februārī
Kārlis Zāle pavadīja "Atvasītēs".
Gadu vēlāk –1943. gada pavasarī Krustiņu jeb Aktieru kalniņu okupēja vācieši, izcirta mežu, būvēja telefona centrāli, cēla barakas, garāžas un munīcijas noliktavas – būvēja piefrontes štābu. Ziedone Sērmūkše atceras: "Profesora Zāles mājai piederošo teritoriju pārvērta līdz nepazīšanai. Zāles kundzi ar Saskiju no mājām izmeta, viņām ļāva palikt tikai saimniecības ēkas mazā istabiņā. Viss lielais nams ar visu iedzīvi pārgāja vācu komendantūras rīcībā – tajā atradās galvenais štābs. Skulptūras, vismaz liela daļa, tika aizvestas tūlīt pēc vāciešu ierašanās: es vēl tagad redzu, kā karavīri stiepj tās laukā no verandas un liek pie trases piebrauktajās mašīnās. 1944. gada vasarā, kad vācieši atkāpās, viņi arī Zāles kundzei lika braukt kopā ar tiem. Viņa bija izmisusi un negribēja braukt, viņa negribēja pamest savu māju, negribēja aizbraukt no Latvijas, bet... Tā karš mūs izšķīra."
"Kopš tā laika nav nekādu ziņu par Kārļa zāles sievu un audžumeitu. Arī par izvestajām Kārļa Zāles skulptūrām nekas nav zināms," stāsta Inčukalna Tautas nama vadītāja Inga Freimane. "Taču viens no ievērojamā tēlnieka pēdējo gadu darbiem ir Inčukalnā. Tā ir no šūnakmens izgatavotā 'Sērojošā māte", kas atrodas Inčukalna Vecajos kapos pie 1941. gada 4. jūlijā Raganas kaujā kritušo puišu kapiem. "
Gadu vēlāk –1943. gada pavasarī Krustiņu jeb Aktieru kalniņu okupēja vācieši, izcirta mežu, būvēja telefona centrāli, cēla barakas, garāžas un munīcijas noliktavas – būvēja piefrontes štābu. Ziedone Sērmūkše atceras: "Profesora Zāles mājai piederošo teritoriju pārvērta līdz nepazīšanai. Zāles kundzi ar Saskiju no mājām izmeta, viņām ļāva palikt tikai saimniecības ēkas mazā istabiņā. Viss lielais nams ar visu iedzīvi pārgāja vācu komendantūras rīcībā – tajā atradās galvenais štābs. Skulptūras, vismaz liela daļa, tika aizvestas tūlīt pēc vāciešu ierašanās: es vēl tagad redzu, kā karavīri stiepj tās laukā no verandas un liek pie trases piebrauktajās mašīnās. 1944. gada vasarā, kad vācieši atkāpās, viņi arī Zāles kundzei lika braukt kopā ar tiem. Viņa bija izmisusi un negribēja braukt, viņa negribēja pamest savu māju, negribēja aizbraukt no Latvijas, bet... Tā karš mūs izšķīra."
"Kopš tā laika nav nekādu ziņu par Kārļa zāles sievu un audžumeitu. Arī par izvestajām Kārļa Zāles skulptūrām nekas nav zināms," stāsta Inčukalna Tautas nama vadītāja Inga Freimane. "Taču viens no ievērojamā tēlnieka pēdējo gadu darbiem ir Inčukalnā. Tā ir no šūnakmens izgatavotā 'Sērojošā māte", kas atrodas Inčukalna Vecajos kapos pie 1941. gada 4. jūlijā Raganas kaujā kritušo puišu kapiem. "
Vēlāk gan izdevās emigrantu 1955.gada
laikrakstā "Laiks" atrast atvadvārdus un nekrologu Annai Zālei, kuru
ielikusi Ludolfa Liberta ģimene. Viņi ar Zālēm bijuši ģimenes draugi un Libertu
meita Jana bija Annas Zāles krustmeita. Tātad Anna Zāle ir emigrējusi uz ASV un
1955.gadā tur mirusi. 1987.gada laikrakstā "Austrālijas Latvietis"
ievietots sludinājums, ka tiek meklēta Kārļa Zāles meita Saskija. Redakcija
lūdz atsaukties kādu, kas kaut ko zina. Ļoti dīvaini, ka tik ievērojama cilvēka
meita tā vienkārši pazūd un neviens neko nezin.
Adrese: Inčukalna novads , "Atvasītes"
Abonēt:
Ziņas (Atom)